Haļavščiki daudziem nepatīk, sevišķi reizēs, kad viņi paši nav pieskaitāmi šai kategorijai. Grieķija Eiropas mērogā kā reiz ir šāds haļavščiks. Reti, kurš šķiet atcerās, ka 2001. gadā Grieķija viltoja koriģēja statistikas datus, lai iekļūtu eirozonā. Arī turpmākajos gados grieķi mākslinieciski piegāja atskaišu un prognožu iesniegšanā ar domu, lai smukāk izskatās. Īstermiņa rezultāti bija labi, politiķi varēja sist sev uz pleca, vēlētāji varēja turpināt dzert vīnu un ēst olīvas jūras krastā.
Šortkata beigas
Šobrīd Grieķijai priekšā ir izvēles, kas tēlaini gandrīz 100% saskan ar latviešu pasaku scenārijiem, kad galvenais varonis nostājas krustcelēs. Iesi pa kreisi roku zaudēsi, iesi pa labi kāju zaudēsi, iesi taisni dzīvību zaudēsi. Elite, kā vienmēr šādās situācijās ir uzkrājusi tauciņus un var atļauties nogaidīt, turklāt mākleri pat paspēj uzvārīties notirgojot īpašumus krieviem, kas mēģina par varītēm notērēt savus papīra rubļus. Cietēji ir parastie iedzīvotāji, kas līdzīgi kā Latvijā saskaras ar pakalpojumu un preču cenu pieaugumu + ienākumu būtisku samazināšanos.
Īsākais ceļš ir novedis pie Grieķijas izmešanas no eirozonas. (Jā nav oficiāli paziņots, bet tas notiks) Tagad Grieķijai būs jāmācās dzīvot no saviem līdzekļiem, bet lai tas izdotos jāmēģina vienoties, ka parādu atmaksa tiek uz laiku (10 – 20 gadi) atlikta. Bērziņš domā, ka parādi tiks atlaisti. Iespējams, ka tā arī būs, bet ne tagad. Neviens politiķis Berlinē, Parīzē vai Londonā nevar saviem vēlētājiem pateikt, ka, lai dabūtu atbalstu vēlēšanās iepriekš ir melojis, kā rezultātā ir pakāsis n-tos miljardus eiro. Nomanīsies 2 – 5 parlamenti un par to jau varēs runāt krietni vieglāk. Līdz tam laikam cilvēki tiks sagatavoti ar stāstiem, ka grieķiem tomēr jāpalīdz, tas nekas, ka viņi joprojām dzīvo labāk kā daudzi Austrumeiropas valstu iedzīvotāji.
Zināšanai – nav tā kā parādi nekad nebūtu norakstīti. Āfrikas valstīm ES regulāri atlaiž dažus simtus miljonus, lai saglabātu tiesības laupīt viņu dabas bagātības iekšzemē un turpinātu izkāst pēdējās zivis pie Āfrikas krastiem.
Ko turpmāk darīs grieķi ?
Grieķi darīs to, ko ir darījuši vienmēr. Gulēs saulē, tērēs mazāk un turpinās dzīvot pa vecam. Tie, kam būs iespēja aizbrauks peļņā uz ārzemēm – Vācija, Francija, mazāk Anglija. Pārējie kaut kā jau savilks galus kopā. Patreizējās krīzes apstākļos tomēr viņi dzīvo nesalīdzināmi labāk nekā paaudzes pirms 2 – 3 gadsimtiem, kam bads bija ikdienas sastāvdaļa.
SVARĪGA ATŠĶIRĪBA – agrāk nebija tv un internets. Cilvēki dzīvoja pieticīgāk un par to neskuma. Tagad visi redz, kā dzīvo slavenības un pasaules bagātākās valstis un grib to visu sev. Rezultāts – pajoļu uz fiksīšiem paaudzes, kas negrib strādāt, bet grib visu uzreiz.
Ko vajadzētu darīt Latvijai ?
Latvijai vajadzētu paklusēt un paņemt pie dziesmas Rimšēviču, kas pirms krīzes gados bija un joprojām Latvijas bankas prezidents. Ar viņa, FKTK un cūkmena svētību bankām tika dota brīva vaļa dāvāt kredītus pa labi un pa kreisi, kā rezultātā mums ir, cik ? 10, 20 miljardu parāds, ko mēs nevis atmaksājam, bet tikai visu laik pārfinansējam, t.i. maksājam procentus vairāku simtu miljonu eiro apmērā katru gadu, bet pamatsumma – pats parāds no tā mazāks nepaliek.
P.S.
Ja tev ir daudz nauda, paskaties, vai nevari Grieķijā nopirkt kādu mājiņu pie jūras.
